Kas ir sniegpārsliņas un kā tās rodas?

"Pirmais sniegs"
Rau, baltas pūkas no gaisa nāk
Un jautri jukjukām virpuļot sāk:
Tās maigās sniega pārsliņas,
Stūrainas, starainas, zvaigžņainas,-
Sniegs! pirmais sniegs!

Tās griežas un dejo uz nebēdu –
Vējš spēlē tām dejas mūziku;
Un, diedamas daiļi un burvīgi,
Pār zemi tās klāj baltu villaini,-
Sniegs! pirmais sniegs!

(Vilis Plūdonis)

Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids kas veidojas mikroskopiskiem ūdens pilieniem, zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās. Parasti sniegs veidojas, kad gaisa temperatūra ir tuvu 0 °C vai zem tās.
Arī uz Marsa ir atrasts sniegs un ledus!

 Kristālu veidošanās

Sniegpārsliņas kristāli sāk veidoties ap ļoti sīku putekļu daļiņām atmosfērā. Radušies kristāli, brīvi krītot caur mākoņiem pakāpeniski apsalstot ar tajos esošo mitrumu veido sešstūrainas sniegpārslas. Mainīgas temperatūras ietekmē sniegpārslai pārvietojoties mākonī augšup, lejup, brīžam tā apkūst, brīžam no jauna apsalst, tādejādi veidojās daudzveidīgas formas. No tā veidojas jauktas pārslu kristālu formas. Tādejādi veidojās ārkārtīgi daudzveidīgas sniegpārslas un mēdz teikt, ka nav divu vienādu sniegpārslu.

Sniegpārslas

Balto krāsu rada ledus kristāliņos ieskautais gaiss. Pilns gaismu spektrs atstarojas no ledus kristālu un gaisa ieslēgumu robežām un tiek izkliedēts. Sneigpārsliņas struktūrā ir 95% gaisa, tādejādi tās nelielais blīvums nodrošina salīdzinoši lēnu krišanu. Lielākā reģistrētā sniegpārsla fiksēta 38 cm lielā izmērā,tomēr parasti sniegpārslas ir ap 5 mm diametrā un sver 0,004 grami.

  

Sniega sega Latvijā

Latvijā sniega segas biezums ir atkarīgs no novērošanas vietas. Pie jūras tas parasti ir vismazākais, bet Latvijas augstienēs, tādās kā Vidzemes augstiene un Alūksnes augstiene, tas ir visbiezākais. 

Visagrāk sniegs Latvijā ir uzsnidzis 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē, veidojot 3 cm biezu sniega sega, savukārt, visbiezākais sniega segas biezums ir bijis 1931. gada 16. – 20. martā Gaiziņkalnā, un tas bija 130 cm. Maksimālā sniega sega Latvijā aprīļa mēnesī bija 1931. gada 18.aprīlī Vidzemes augstienē Gureļos, kad sniega segas biezums bija 101 cm. Interesanti, ka visvēlākā sniega sega Latvijā tika novērota 1953. gada 29. maijā Kazdangā – 5 cm.

 

Sniega čīkstēšana

Sniegs čīkst tikai gaisa temperatūrā zem nulles, un tā tonalitāte mainās atkarībā no gaisa temperatūras — jo stiprāks sals, jo augstāks ir skanējums. Ir cilvēki, kuri pēc sniega čīkstēšanas frekvences var noteikt gaisa temperatūru ārā. Sniegs čīkst tāpēc, ka tiek saspiesti sīki sniega kristāliņi. Katrs no tiem ir tik mazs, ka, lūstot vienam kristāliņa, neko nevar dzirdēt, bet lūstot uzreiz daudziem — var diezgan labi dzirdēt sniega čīkstoņu. Akustiskie mērījumi rāda, ka sniega čīkstoņas izraisītās skaņas frekvence var būt no 250—400 līdz 1000—1600 herci.

Šajā video var redzēt, kā cīņa ar sniegu notiek Japānas vidienē uz Tateyama Kurobe kalnu ceļa 2009. gada februārī. Dažkārt sniega segas biezums tur ir 8 – 10 m.

Izmantotie avoti:

Informācija no: http://lv.wikipedia.org/wiki/Sniegs, http://neogeo.lv/?p=6770
Attēli no: http://foto.delfi.lv/picture/1059866/, http://aigars.ievins.lv/?p=510 un http://www.poga.lv/photos/leimaneagita/photo:649672/
Video: http://www.youtube.com/watch?v=QenN5DVuLtw&feature=player_embedded
Dzejolis no:  http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-autoru-dzeja-un-dzejoli/vilis-pludonis