Kāvi jeb polārblāzma

Polārblāzma, jeb ziemeļblāzma vai kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Ziemeļblāzma tiek dēvēta arī par "Aurora borealis" ziemeļu puslodē, par "Aurora australis" dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, Borealis tulkojumā no grieķu valodas ziemeļu vējš, bet Australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē "dienvidu". Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80—74° lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67° platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67° polārblāzmas parasti nav novērojamas. Vienīgi palielinātas Saules aktivitātes laikā polārblāzmu var novērot pat 50 grādu platumos (Centrāleiropā). Visbiežāk polārblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Polārblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007. gadā reģistrētajām polārblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē). Polārblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm. 

Polārblāzma veidojas apmēram 100 km augstumā un ir galarezultāts veselai rindai fizikālu procesu:

• atsevišķās vietās Zemes magnetosfērā elektroni tiek paātrināti līdz milzīgām enerģijām,
• šie elektroni, kā visas lādētas daļiņas, seko magnētiskā lauka līnijām,
• vietās, kur magnētiskā lauka līnijas šķērso Zemes atmosfēru, elektroni saduras ar atomiem un molekulām atmosfēras augšējos slāņos,
• sadursmju rezultātā daļā no molekulām tiek ierosinātas,
• molekulām atgriežoties neierosinātā stāvoklī tiek izstarota gaisma. Raksturīgā zaļā krāsa nāk no ierosinātiem skābekļa atomiem.

Līdzīgi veidojas arī attēls televizorā - elektroni tiek ar elektriskā lauka palīdzību paātrināti, ar magnētiskā lauka palīdzību elektronus stūrē uz vajadzīgo ekrāna vietu, un tur elektroni saduras ar fluorescējošu materiālu ierosinot molekulas, kas vēlāk izstaro gaismu.

Polārblāzma ir novērojama ovālveida apgabalā (polārblāzmas ovāls) apkārt magnētiskajiem poliem. Eiropā tas parasti šķērso Skandināvijas ziemeļdaļu, taču lielu magnētisko vētru laikā polārais ovāls izplešas uz ekvatora pusi, atsevišķos gadījumos līdz pat Latvijai.

Dzīvā leģenda

Nav pārsteigums, ka par ziemeļblāzmu iespējams ir sacerēts tikpat daudz leģendu, cik cilvēku to ir redzējuši. Ziemeļblāzmas simboli ir atrodami uz sāmu šamaņu bungām. Sāmu valodā šo parādību apzīmē vairāki atšķirīgi vārdi. Tā piemēram, ziemeļblāzma ir pazīstama kā Guovssahas, kas apzīmē gaismu, kuru var dzirdēt. Sāmi tradicionāli ziemeļblāzmu saista ar skaņu. Vikingu laikā tika uzskatīts, ka ziemeļblāzma ir dīvains, ņirbošs atspīdums no Valkīras jaunavu-kareivju bruņām. Bet saskaņā ar japāņu leģendu ziemeļblāzmā ieņemts bērns nesīs veiksmi.

Ziemeļblāzmas Norvēģijā.

Ziemeļblāzma Latvijā.

Ziemeļblāzma Ķesterciemā 15.martā

15.marta vakarā Ķesterciemā kārtējo reizi bija vērojama ziemeļblāzmu. Atgādināsim, ka iepriekšējo reizi šī dabas parādība Latvijas debesīs bija redzama 12.martā, kad tās cēlonis bija pastiprinātā Saules aktivitāte un tai sekojošās magnētiskās vētras uz Zemes. Vēl viena Ziemeļblāzma Latvijas austrumos bija vērojama šī gada 12.aprīlī, kuru izraisīja saules vēja pastiprināšanās.

Izmantotie avoti.

• Video no:  http://www.youtube.com/watch?v=E6Ptbsdz4-4&feature=fvwrel
• Attēli no: http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/skat-atkal-ziemelblazma-latvijas-debesis.d?id=42212120, http://thestoryofelza.wordpress.com/2012/03/16/ziemelblazma/
• Informācija no: http://www.norvegija.lv/Travel/Lai-top-ziemeblzma/, http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417990-pagajusaja_nakti_latvija_manita_ziemelblazma, http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/skat-atkal-ziemelblazma-latvijas-debesis.d?id=42212120, http://lv.wikipedia.org/wiki/Pol%C4%81rbl%C4%81zma