Dabas parādību TOP 10.

1. Lodveida zibens - spīdošs, lodveida formas 10 - 20 cm diametrā veidojums, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no zibens veidiem. Negaisa mākoņos tas novērots biežāk nekā Zemes tuvumā. Ēkās lodveida zibens var iekļūt pa atvērtu logu, elektriskajiem un telefona vadiem, kā arī caur dūmvadiem. Visbiežāk lodveida zibens pārvietojas horizontāli, apmēram metra augstumā virs zemes. Tam ir tendence iekļūt caur mazām spraugām. Bieži lodveida zibeni pavada skaņas - krakšķis, svilpošana.


2. Pazīstams kā „ zaļais atspīdums”. Šī parādība ir novērota pirms saulrieta un īsi pēc tā. Tā parādās kā zaļa uzliesmojoša saule, kas ilgst tikai dažus mirkļus. Šo skaisto parādību izraisa refrakcijas gaismas atmosfērā.




3. Uguns varavīksne ir ļoti reta parādība, kas rodas tikai tad, kad saule ir ļoti augstu un ļauj tās gaismas stariem iet caur augstkalnu spalvu mākoņiem, kas satur ļoti augstu ledus kristālu saturu.

 
4. Zivju lietus. Ļoti rets un reāls gadījums, kad lietus sastāv no dzīvniekiem, nevis ūdens. Tas ir noticis visā vēsturē, sākot no Bībeles laikiem līdz neseno vēsturi. Meteorologi joprojām ir nedroši par tā izcelsi.




5. Dimanta putekļi ir veidojušies no piezemes mākoņiem, kas sastāv no sīkiem ledus kristāliem. Šī meteoroloģiskā parādība tiek saukta arī par ledus kristālu un ir izziņota ar METAR kodu IC. Dimanta putekļi parasti novērojami pie dzidrām vai gandrīz dzidrām debesīm, tāpēc to dažkārt sauc par skaidras debess nokrišņiem. Šī parādība visbiežāk novērota Antarktīdā un Arktikā, bet tā var būt jebkur citur, kur ir temperatūra zem 0. Polārajos reģionos dimanta putekļi var krist vairākas dienas bez pārtraukuma.

6. Maisveida mākoņi (Mammatus) ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā. Šie izspiedumi tiecas uz leju līdzīgi nokarenām kabatām. No tā radies mākoņu nosaukums. Šādi mākoņi retumis novērojami negaisa mākoņu aizmugurē vasaras periodā. Tie veidojas, strauji izbeidzoties vertikālajām strāvām, kas atbildīgas par gubmākoņa plakanās apakšas un izliektās virsotnes rašanos - tad mākoņa apakšdaļa sāk nolaisties, veidojot uz leju vērstus izliekumus. Biežāk Mammatus mākoņi novērojami tropiskajos platuma grādos un saistīti ar tropiskajiem cikloniem. Parasti šo mākoņu "šūnu" izmēri ir apmēram puskilometrs. Tās mēdz būt asi norobežotas, dažreiz izplūdušas. Krāsa parasti tāda pati, kā pamatmākonim, bet var būt zeltaina vai sarkanīga, ja izvirzījumus apspīd Saule.

7.  Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts. Halo parasti parādās ap Sauli un Mēnesi, retos gadījumos pat ap ielas gaismām. Halo izraisa ledus kristāliņi spalvmākoņos 5 - 10 km augstumā, troposfēras augšējos slāņos. Dažreiz lielā salā halo veido ledus kristāliņi ļoti tuvu Zemes virsai. Šajā gadījumā tas izskatās pēc spīdīgiem dārgakmeņiem. Halo Dienvidpolā Halo nebūtu ieteicams fotografēt ar parasto fotoaparātu, jo tas būtībā ir Saules atspulgs. To ir iespējams nofotografēt, tomēr pārāk gaišās Saules dēļ tas izskatīsies bāls, pazudīs krāsas. Vajadzētu aizsegt Sauli vai nu ar plaukstu, vai ar kādu priekšmetu un tikai tad fotografēt.

8.  Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stariem atstarojoties cauri siltajām vai aukstajām gaisa masām rodas mirāža. Vārds mirāža ir cēlies no franču valodas: mirer nozīme - ielūkojies spogulī.Apzīmējums ir pilnīgi pareizs, jo šī parādība saistās gan ar atstarošanās procesu, gan ar spoguli: saules stari rada "brīnumus" jeb mirāžas. Mirāžas ir daudzveidīgas. Var būt gan vienkāršas, gan augstmirāžas, gan sānmirāžas, gan apakšmirāžas.


9.  Virga parādās, kas ledus kristāli samazinās, bet iztvaiko pirms nonāk pie zemes. Tā parādās kā taka uz mākoņiem, dažreiz tā izveido medūzai līdzīgu formu.




10.  Uguns virpulis ir reta parādība, kura ugunsgrēks(atkarībā no gaisa temperatūras un straumes(, iegūst vertikālu stāvokli un virpuļa formu vai arī viesuļvētrai līdzīgu rotējošu gaisa kolonnu. Uguns virpuļi var atdalīties no liesmām vai nu degšanas zona vai arī ārpus tās.




Izmantotie avoti:

Attēli no: http://www.spoki.lv/vesture/Zibens-3-reizes-viena-vieta-nesper/348173
http://www.spoki.lv/foto-izlases/20-apbrinojamakas-dabas-paradibas/111078
http://www.spoki.lv/foto-izlases/Debesis-Latvija-noverots-spozs-halo/28285
Informācija no: http://www.spoki.lv/foto-izlases/20-apbrinojamakas-dabas-paradibas/111078

1 komentārs:

  1. Es arī 24.martā novēroju skaistu spalvu mākoni gulbja formā, divas rietošas saules un cigārveida melnu mākoni.

    AtbildētDzēst